Pirms nepilniem 13 gadiem Edgars man, pilnīgi zaļam gurķim, uzticēja lielu atbildību - kļūt par aģentūras vadītāju. Bet tā nekad nebija izdzīvošanas spēle. Jo viņš vienmēr bija blakus, kad biju apjucis. Edgars maģiski spēja redzēt vismazāko detaļu, vienlaikus nepazaudējot lielo bildi. Viņš deva brīvību darīt, eksperimentēt, kļūdīties, vienlaikus vienmēr bija gatavs palīdzēt un ieraudzīt jaunas iespējas. Ar gaumīgu joku un sulīgiem smiekliem viņš spēja piešķirt vieglumu pat vissarežģītākajos brīžos.
Pirms 18 gadiem viņš kādam citam toreiz vēl zaļam gurķim Aigaram Nordam atsūtīja savas pārdomas epastā ar nosaukumu “Vai esi gatavs būt maniaks?”. Edgars rakstīja: "Bez tā, ka viņš ir spējīgs un talantīgs, vadītājam ir jābūt maniakam. Jābūt maniakam attiecībā uz panākumiem un attiecībā uz to, ko viņš vēlas sasniegt. Jābūt maniakam attiecībā uz to, ko viņš prasa no citiem un cik strauji pats kustās. Tas, no kā es visvairāk baidos, ir ambīciju trūkums." Jā, Edgars mums iemācīja mērķēt augstāk, nesamierināties ar puslīdz ok vai labi.
Pateicoties šai Edgara pārliecībai, kas izrādījās apbrīnojami lipīga, tagad varam lepoties ar Zelta maratonu, Baltijas gada aģentūru, un vēl, un vēl. Jo neviena pasaules skola nevar iemācīt to, ko daudziem no mums iedeva Edgars.
Manā, kuplās DDB ģimenes un visu Brīvības 40 maniaku vārdā - paldies tev, Skulte!
