Kā vērtējat 2013. gadu nozarē Latvijā/Baltijā?
Šis bija eksperimentiem un mācībām bagāts gads. Reklāmas aģentūras 2013. gadā arvien regulārāk zīmoliem piedāvāja un radīja saturu jeb tā saukto “branded content” (raidījumi, spēles, festivāli, aplikācijas, testi utt.) un digitāli centrētas kampaņas. Šajā jomā konkurence ir īpaši asa, jo te satiekas reklāmas, PR, mediju, dizaina, digitālās aģentūras, producentu apvienības un citi radošo industriju pārstāvji vai dažkārt pat uzņēmumu mārketinga komandas pašas. Daudzi no šiem mēģinājumiem un eksperimentiem gan nenesa gaidīto rezultātu, jo nebija pietiekami profesionāli sagatavoti un pazuda kopējā troksnī. Kā pozitīvos satura piemērus īpaši gribu izcelt Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) radīto Latvijas jaunatklāšanas raidījumu “TE!” un t/p ALFA radīto īsfilmu festivālu “Starmetis”.
Aģentūras un zīmoli arvien mērķtiecīgāk mēģināja izrauties ārpus Latvijas un Baltijas. Par spilgtāko šīs iniciatīvas flagamani 2013. gadā iezīmējās kustība "The Red Jackets", kas apvieno Latvijas labākos eksporta zīmolus un uzlecošās eksporta zvaigznes. Un aizvien biežāk vadošo Latvijas reklāmas aģentūru īstenoto projektu teritorija ir plašāka par Baltiju, kas viennozīmīgi ir laba tendence.
Priecēja fakts, ka Latvijas radošie p(i)rāti PIKA ar projektu “Velofenders” tika pie pasaulē prestižās Kannu lauvas, gan tikai bronzas. Tādējādi Latvijas ceļš caur ērkšķiem uz zeltu lauvu joprojām turpinās. Tāpat saņemta virkne godalgu citos reģionālos un starptautiskos reklāmu festviālos, kas apliecina Latvijas reklāmas nozares konkurētspēju un radošo potenciālu. Arī DDB Latvija 2013. gada kontā ir apbalvojumi, kas iegūti ne tikai pašu mājās, bet arī Londonā, Barselonā, Dubaijā, Kijevā un citur.
Kādi bijuši nozares svarīgākie notikumi?
LADC turpināja priecēt ar izglītojoši iedvesmojošiem semināriem, kurus vadīja tādi pasaulē pazīstami profesionāļi kā Marks Veits ("Mother London"), Serdžio Munjaini ("Loducca"), Joakims Borgstroms ("Goodby Silverstein & Partners"), Nikolass Rope ("Poke"), Andre Matarazo ("Sid Lee") un citi. Tikmēr "Golden Hammer" veiksmīgi turpināja piesaistīt mūsu austrumu kaimiņu vadošās aģentūras, nostiprinot austrumeiropā atzīta reklāmas festivāla statusu.
2013. gadā bija virkne liela mēroga projektu, kas reklāmas aģentūrām konkursa kārtībā tika piedāvāti no valsts puses – Dziesmusvētki, Eiro, Expo, TAVA un citi projekti veidoja diezgan jūtamu pienesumu kopējā nozares apgrozījumā.
Tika aizsākta arī jauna iniciatīva reklāmas nozares censoņu saliedēšanai un sadarbības veicināšanai – "Ledlauzis". Tā aizsākās pavasarī kā eksperiments un nu jau nostiprinājusies kā visai stabila tradīcija, kurā aktīvi aizsaitījušies arī dažādi mediji.
Veiksmīgākās un neveiksmīgākās kampaņas/mārketinga aktivitātes?
Gada integrētā kampaņa: Dziesmu un Deju svētku kampaņa, kas aktīvi izmantoja jauno tehnoloģiju un sociālo mediju iespējas, vairojot šo tradīcijām bagāto svētku popularitāti jauniešu vidū.
Gada rebendings: LMT zīmola attīstība un Ziemassvētku kampaņa ar orģinālo un negaidīti lipīgo “LMT rekomendē” dziesmu.
Gada produkts: Laimas “latu” cepumi un šokolāde – veiksmīgs jaunu produktu pieteikums, kad patriotiskākie latvieši sēro par nacionālās valūtas zaudēšanu, kas nu palikusi suvenīra statusā.
Gada veiksme neveiksmē: nu jau leģendārā Jūrmalas wi-fi soliņa atklāšana. Lai arī visai neveiklais pasākums ar Lieni Candy priekšgalā godu tā rīkotājiem nedara, tomēr Lattelecom veiksmīgo uzsēšanos šai interneta sensācijai uz astes un visai meistarīgo (līdz tam garlaicīgās) wi-fi tēmas aktualizēšanu es pieskaitu pie veiksmēm.
Vai bijušas kādu zīmolu maiņas kampaņas? Kā tās vērtējat?
Šķiet, ka spilgtākais gada rebrendings ir LMT atjaunotā grafiskā identitāte un zīmola ideja, kas summējama divos vārdos “Domā – Dari”. Par tā veiksmi liecina uzņēmuma darbinieku un klientu augstais novērtējums un pozitīvo komentāru skaits, kas nav visai tipiska parādība Latvijas interneta vidē. Arī tirgus pētījumi liecina, ka uzņēmuma tēls kļuvis mūsdienīgāks un pievilcīgāks. Bet pats galvenais – sasniegti pozitīvi biznesa rezultāti.
Kādus mērķauditorijas sasniegšanas kanālu nozares pārstāvji izmanto visbiežāk? Vai mainījušās tendences un rīki šajā jomā?
Zīmoli aizvien aktīvāk cenšas izmantot digitālos kanālus, kuros iespējams nepastarpināts dialogs un fanu desmitu vai tūkstošu iesaiste. Respektīvi, tie ir sociālie mediji, blogi, dažādas aplikācijas. Tas, protams, paver jaunas iespējas un padara mūsu darbu aizraujošāku kā jebkad. Taču zīmoli un aģentūras, gūstot aizvien lielāku pieredzi šajā vidē, atgriežas pie ideju un satura kvalitātes kā būtiskākā faktora. Jo tāpat kā TV, radio, vides reklāma un citi “tradicionālajie” mediji, arī internets ir tikai un vienīgi infrastruktūra jeb vēl viens kanāls.
Kādas vēl tendences šajā gadā iezīmējās?
Šogad spilgti iezīmējas spēks, ko zīmoli tā īsti nevar ietekmēt un kontrolēt. Tie ir cilvēki, kuri, pateicoties tehnoloģiju dotajām iespējām, spēj īsā laikā apvienoties kopīgās aktivitātēs, kustībās, akcijās un panākt uzņēmumu vai valsts iestāžu reakciju.
Ko sagaidāt 2014. gadā?
Sagaidu, ka uzņēmumi krietni vairāk ieguldīs zīmolu vērtības pievienošanā un satura radīšanā, ko radošās aģentūras pārvērtīs aizraujošā pieredzē. Aizvien nozīmīgāki mārketinga resursi tiks novirzīti mobilajam saturam, kas ērti lietojams viedtālruņos. Kā zināms, pērn viedtāruņu lietotāju skaits Latvijā sasniedza kritisko masu (DDB "Brand Capital" pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā 50% iedzīvotāju izmanto telefonu ziņu lasīšanai, sociālo mediju lietošanai un citām vajadzībām).
Sagaidu, ka beigsim medijus, aģentūras un kampaņas dalīt digitālajās un analogajās. Tas ir bezjēdzīgi, jo viss, kas vēl nav digitāls, pavisam drīz tāds būs. Turklāt veiksmīgi īstenotas “analogas” akivitātes dažu minūšu laikā var kļūt par sensācijām digitālajā vidē.
Visbeidzot ļoti ceru, ka nebūs nepieciešama vēl kāda tik smaga traģēdija, lai Latvijas valsts un uzņēmēji izcilu kvalitāti savā prioritāšu listē vienmēr liktu augstāk par zemu cenu. Tad ne tikai dzīvosim drošākā vidē, bet būsim konkurētspējīgāki un soli pa solim tuvosimies pasaules radošajai elitei.
