1. Nefotografēt = atcerēties
Kad dažādu apstākļu dēļ* nav iespējas situāciju nofotografēt, smadzenes negaidot atmostas.
Iekustas dvd atskaņotājs, cd, flopijs, kasetes, lentes un plates.
Jo tu skaties, lai atcerētos, nevis lai atrastu labāko kadru.
2. Mati
Parīzē visi ir apsēsti ar saviem matiem.
Tiem jāizskatās dabiskiem, tomēr atšķirīgiem. Tādi, kuri demostrē Tavu personību, īpaši ar to neuzbāžoties.
Jo miljonu pilsētā acis ir pārāk mazas lai tās pamanīt.
3. Aģentūra
Māja ir milzīga, cilvēku ir daudz. Cilvēki ir tādi paši. Idejas ir tādas pašas.
Klienti tādi paši. Kampaņas atšķiras mērogos.
Jo Francijā ir daudz vairāk cilvēku, tapēc nav tik svarīgi pateik visu visiem saprotamā veidā.
Kāds drīkst palikt nesapratis, pārpratis, neapmierināts. Un kāds drīkst justies uzrunāts.
4. Latvieši
Latvieši pa gabalu un valsts svētkos izskatās patiešām lepni un priecīgi. Sveces, lāpas, svētku vakariņas.
Latvieši pa gabalu un lielās lielās nelaimēs izskatās patiešām izturīgi un līdzjūtīgi.
Nav vairs nozīmes kādā valodā kurš runā.
Tāda maza, saliedēta nācija.
Varbūt tā arī ir?
5. Kafejnīca
Man ir sava kafejnīca, jau pirmajā nedēļā. Patiesībā grāmatu veikals. Bārmene te strādā jau 16 gadus un daudz lasa. Ēdienu nes no filozofu kafejnīcas aiz stūra, jo veselām četrām iestādēm šajā kvartālā ir viens saimnieks un viena virtuve. Uz šejieni nāk rakstnieki un scenāristi, kafejnīcā pāri ielai žurnālisti. Le Marais ir ebreju un geju rajons, tapēc lielākā daļa šeit dzīvojošu cilvēku ir atvērti un inteliģenti.
Un man ir kur paslēpties no milzīgās pilsētas.
*Frīdas Kalo izstādē aizliegts, Triumfa arkas augšpusē - izlādējies telefons.
