Jau vairākus gadus, analizējot cilvēku dzīvesstila paradumus Latvijā, par atskaites punktu izmantojam ekonomiskās lejupslīdes laiku - pētām, vai palielinās tēriņi, mainās attieksme pret kredītiem, vai cilvēki mēdz vairāk ceļot, vai samazinās alkohola patēriņš, vai cilvēki pozitīvāk skatās uz savu un Latvijas nākotni un tamlīdzīgi. Šādus un līdzīgus rādītājus izmantojam, lai saprastu, vai “kļūst labāk”, līdz ar to pierodam skatīt šos rādītājus vienā virzienā - uz augšu vai uz leju. Šis gads iezīmē svārstības, kas prasa skatīt bildi plašāk, ne tikai krīzes kontektā, un, iespējams, iezīmēs jaunu atskaites punktu.
Kopš ekonomiskās lejupslīdes laikiem notikušas dažādas pārmaiņas -, protams, cilvēku ieņēmumi katru gadu pamazām pieaug un daži no patēriņu paradumiem ir atgriezušies pirms krīzes līmenī, taču cilvēki ir arī guvuši mācību un vērtīgas atziņas, kopumā mainot savus paradumus.
Interesantākā pārmaiņa, par ko ir vērts runāt arī dzīvesstila kontekstā, ir izmaiņas demogrāfijā - aizvien vairāk cilvēku ir gatavi gan noslēgt laulības, gan arī plānot ģimenes pieaugumu, par ko informē ne tikai CSB dati un dzemdību speciālisti, bet nepārprotami liecina arī dzīvesstila tendences šogad.
Ieņēmumi aug, bet tēriņi kļūst prātīgāki
Latvijas iedzīvotāju paustās atbildes Brand Capital pētījumā apliecina, ka ekonomiskā situācija tiešām uzlabojas - ja 2014. gadā varējām novērot nelielu pieaugumu vidējā ieņēmumu grupā, tad šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaug iedzīvotāju īpatsvars augstākajā ieņēmumu grupā - virs 700 EUR un vairāk. Arī Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija apstiprina, ka ieņēmumi Latvijā turpina pieaugt - 2015. gada 1. ceturksnī vidējā alga ir palielinājusies salīdzinājumā ar pagājušā gada to pašu periodu. Tomēr nedaudz mainījies ir veids, kā cilvēki izvēlas tērēt naudu - neskatoties uz faktisko ieņēmumu pieaugumu, dzīvesstila izmaiņas liecina, ka cilvēki kļūst apzinīgāki tēriņos. Ja iepriekš, krīzei beidzoties, cilvēki ar katru gadu aizvien biežāk sāka uzskatīt iepirkšanos par izklaidi, iegādāties jaunas lietas, kas ļauj viņiem atšķirties, tad šogad parādās tendence, ka cilvēku izšķērdīgums sāk mazināties. Cilvēki no jauna sākuši meklēt veidus, kā ietaupīt, iegādājoties lietotas preces, preces un pakalpojumus komplektos, cenšoties taupīt energoresursus un pataupīt līdzekļus negaidītiem tēriņiem. Taupīgums diemžēl nerezultējas uzkrājumu veidošanā - cilvēki joprojām uzskata, ka viņiem nepadodas naudas uzkrāšana un ir daudz gatavāki aizņemties nekā iepriekšējos gados. Tas liecina, ka cilvēkiem ir parādījušās jaunas, bet jau piezemētas vajadzības, kurām tērēt naudu.
Veselīgs uzturs aizvien aktuālāks, bet dzīvesveids pasīvāks
Jau vairākus gadus varējām vērot, kā, pieaugot iedzīvotāju ienākumiem, pieaug veselīga un kvalitatīva uztura aktualitāte. 2015. gads turpina šo tendenci - vēl vairāk palielinājusies interese par veselīgu uzturu, tāpat aizvien vairāk cilvēki pievērš pastiprinātu uzmanību pārtikas sastāvam un ir gatavāki maksāt vairāk par dabīgiem produktiem. Lai sniegtu ģimenei šo kvalitatīvo uzturu, cilvēki turpina aktīvi interesēties par pavārmākslu un cenšas negatavot ģimenei maltīti no pusfabrikātiem. Ja iepriekš veselīga uztura nozīme un fiziskās aktivitātes pieauga roku rokā, tad šogad šīs divas tendences aiziet pretējā virzienā. Samazinās fiziskās aktivitātes, cilvēki mazāk sporto, mazāk apmeklē sporta klubus un pirmoreiz pēdējo piecu gadu laikā samazinājies to cilvēku daudzums, kuri nodarbojas ar skriešanu. Likumsakarīgi, ka veltot vairāk laika ģimenei, veselīga uztura aktualitāte tikai pieaug, turklāt tagad to var arī atļauties, taču laika sev paliek aizvien mazāk, tādēļ sportošanas prioritāte mazinās.
Pieaug ģimenes vērtības
Pēdējo desmit gadu dinamikā varējām skaidri redzēt, ka krīzes laikā cilvēki vēlējās būt ģimeniskāki, sirsnīgāki un vēlējās sadarboties - finansiālas grūtības vienoja un lika cīnīties kopīgiem spēkiem. Uzlabojoties finansiālajai situācijai, vērojām pretējo - triju gadu laikā minētie rādītāji mazinājās, pieauga aizrautība un nedaudz arī konkurētkāre. Neskatoties uz to, ka ieņēmumi turpina pieaugt, šogad cilvēki atkal atgriezušies pie ģimeniskām vērtībām. To parāda ne tikai pašvērtējums, bet arī brīvā laika pavadīšana. Lai gan finansiāli to var atļauties, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu cilvēki ir mazāk ceļojuši ar lidmašīnu, mazāk laika atliek tādā personīgām izklaidēm kā kino apmeklējums. Viņi arī atzīst, ka daudz labprātāk pavadītu laiku mājās nevis apmeklētu viesības. Cilvēki nevēlas atteikties no sociālās dzīves pilnībā - joprojām apmeklē kafejnīcas un bārus, taču kļuvuši prātīgāki alkohola lietošanā.
Iepriekšējo gadu laikā lielākās dzīvesstila pārmaiņas notika krīzes iespaidā. Arī pašlaik netrūkst negatīvu apstākļu, ko varam pieminēt - ja skatām Latvijas notikumus arī pasaules un tuvāko kaimiņu kontekstā, tad Krievijas pašreizējā tirgus situācija var atstāt iespaidu arī uz Latvijas ekonomisko situāciju, iedzīvotāju noskaņojumu un arī paradumiem. Tomēr šogad izmaiņas dzīvesstilā varētu liecināt arī par pozitīvu tendenci - biežāku jaunu laulību noslēgšanu un dzimstības pieaugumu. Par šādu tendenci liecina arī mediji: pēdējā gada laikā cilvēki ne tikai saņemas pirmajam bērnam, bet arvien vairāk ir ģimenes, kuriem dzimst trešie un ceturtie bērni. Nākamajos gados varēsim vērot, vai šīs izmaiņas demogrāfijā turpināsies un vai būs noturīgas, kā arī kāda būs ietekme uz dzīvesstila paradumiem.
Saziņas evolūcija
Mediju lietošana joprojām apstiprina, ka dzīves ritms kļūst tikai straujāks, kā arī cilvēki arvien mazāk samierinās ar vienvirziena komunikāciju.
Tradicionālo mediju patēriņš parāda, ka drukāto mediju liktenis kļūst aizvien bēdīgāks, turklāt šogad kritums ir dramatisks. TV piedzīvoja kritumu 2012. gadā un kopš tā laika nav atguvusies, savukārt internets ir ņēmis pārliecinošu virsroku.
Interneta lietošana kļūst azvien personīgāka - aizvien biežāk tas tiek izmantots tieši telefonā. Viedtālruņi ar katru gadu kļūst viedāki - gan parocīgāki, ātrāki, gan lielāki, tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka ar tiem iespējams veikt tās pašas darbības, ko veicam internetā, izmantojot datoru. Tas attiecas ne tikai uz satura pārlūkošanu - sociālo tīklu apmeklēšanu, ziņu, e-pastu lasīšanu, mūzikas klausīšanos -, bet arī uz satura veidošanu - e-pastu rakstīšanu un foto un video ievietošanu sociālajos tīklos.
Ja vēl pirms dažiem gadiem regulāra interneta satura patērēšana un radīšana ar viedtālruņa palīdzību šķita kā ekskluzīva iespēja retajiem, tad pašlaik tā ir ikdiena lielākajai sabiedrības daļai - ne tikai aktīvākajiem, bet visu dzīvesstilu pārstāvjiem.
Ja pavērojam, ar ko pašlaik aizraujas aktīvākie tehnoloģiju lietotāji un ko, iespējams, varam sagaidīt nākotnē arī no pārējās sabiedrības, tad redzam, ka atzinību gūst advancētas ierīces, ar kurām var komunicēt ne tikai cilvēks, bet arī ierīce - visbiežāk tas ir viedtālrunis. Šīs ierīces ne tikai uzlabo ikdienu, to lietošana kļūst personīga tieši ar viedtāluņa palīdzību. Sākot ar jau zināmo Nest mājas sistēmu, ledusskapi, kas atgādina par nepieciešamajiem produktiem, beidzot ar mājdzīvnieku barotavu, kad attālināti iespējams dozēt barību mīluļiem ar telefona palīdzību, ja neatrodies mājās. Tuvāko gadu periodā redzēsim, vai šīs ierīces kļūs par normālu parādību katrā mājā.
